Roberta Rūrāna izstāde “Isildura lāsts”

Par pasākumu

Aspazijas mājā skatāma mākslinieka un ilustratora Roberta Rūrāna izstāde “Isildura lāsts” - darbu sērija, kurā, iedvesmojoties no Dž. R. R. Tolkīna radītās Gredzenu pavēlnieka pasaules, mākslinieks pievēršas mūžīgajai cīņai starp labo un ļauno un cilvēka iekšējām izvēlēm.Stāsti, pasakas un mīti cilvēci pavada gadsimtiem, jo tajos ietvertas universālas patiesības. Tie sniedz mierinājumu ciešanās, palīdz izprast savas saknes un vietu pasaulē, kā arī piešķirt dzīvei jēgu. Tieši šādu skatījumu Rūrāns izmanto, interpretējot Tolkīna radīto Viduszemi un tās varoņus.Izstādes centrā ir cilvēka iekšējais konflikts starp tieksmi pēc labā un kārdinājumu pakļauties savām vājībām. Mākslinieks to sasaista ar Platona ratu alegoriju, kurā cilvēka prātam jāvada divi pretēji spēki. Baltais zirgs simbolizē cilvēka garu un tiekšanos pēc gudrības un dievišķā, savukārt melnais zirgs - zemiskās kārības un spēkus, kas dvēseli velk pretējā virzienā.Šī dilemma atbalsojas arī Frodo ceļā. Sava uzdevuma izšķirošajā brīdī viņš nespēj atteikties no Lielvaras gredzena un izvēlas to paturēt sev. Tomēr žēlastība, ko Frodo iepriekš izrādījis Gollumam, galu galā kļūst izšķiroša visas Viduszemes liktenim. Šis pavērsiens atgādina par vienu no izstādes būtiskākajām idejām - šķietami maziem un ikdienišķiem labestības darbiem var būt daudz lielāka nozīme, nekā spējam paredzēt.Roberts Rūrāns (1990) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas bakalaura programmu un ir viens no dizaina studijas “Overpriced” līdzdibinātājiem. Šobrīd viņš strādā kā neatkarīgs ilustrators un mākslinieks.Rūrāns glezno akrila tehnikā, un viņa vizuālā valoda gadu gaitā attīstījusies no laikmetīga minimālisma un modernisma ietekmētiem pārspīlētu formu meklējumiem līdz interesei par viduslaiku kristīgās mākslas estētiku un simboliku. Mākslinieks sadarbojies ar starptautiski pazīstamiem uzņēmumiem un organizācijām, tostarp The New York Times, Apple, NATO, Olimpiskajām spēlēm un Hermès.Rūrāna skatījumā mākslas uzdevums nav provocēt, bet gan palīdzēt cilvēkam pasaulē justies kā mājās. Arī laikā, kad tehnoloģijas arvien vairāk maina cilvēka attiecības ar fizisko un taustāmo pasauli, viņš apzināti turpina strādāt ar roku.“Es joprojām zīmēju ar roku un ceru vienmēr to darīt, jo man tas ļoti patīk un šķiet arvien nozīmīgāk tieši tehnoloģiju laikmetā, kas mūs aizvien vairāk attālina no cilvēciskā, taustāmā un, es teiktu, arī īstā,” saka Roberts Rūrāns.