Karlīnas Mežeckas personālizstāde "Veries manī"

Par pasākumu

Palienējot zemtekstu un konceptuālo spriegojumu no Madonnas dziesmas "Don’t Tell Me" (2000) – kantrīpopa halucinācijas par apvaldītu iekāri, emocionālu sastingumu un erotisku ambivalenci, ko caurvij rindas “Liec gultai neapgulties / kā kapa atvērtai mutei, / lai tā neskatās augšup uz mani / kā teļš, kas nometies ceļos” –, Karlīnas Mežeckas līdz šim vērienīgākā personālizstāde izvēršas četrās sadaļās: Dzīve, Nāve, Dominance un noslēdzošajā – Pēcvārds. Caur jaunradītu skulpturālu objektu un instalāciju kopumu Mežecka pievēršas ķermeniskajam kā nestabilai un mainīgai formai, kas balansē starp virspusi un iekšpusi, starp materiāli klātesošo un iztēlē konstruēto, starp to, kas atsegts skatienam, un to, kas ir vien nojaušams.