Igaunijas Nacionālais teātris "Vanemuine". Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī

Par pasākumu

Par emocionālāko un krāšņāko nākamā rudens notikumu teātra namā “Jūras vārti” kļūs Igaunijas Nacionālā teātra "Vanemuine" viesošanās ar baleta izrādi “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī”, kas veidota, iedvesmojoties no Friderika Šopēna dzīves un mūzikas.Balets “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” ataino mīlasstāstu starp Frideriku Šopēnu un Žoržu Sandu – ievērojamu rakstnieci, kurai 19. gadsimta Francijas literārajā vidē panākumu gūšanai bija nepieciešams izmantot vīrieša pseidonīmu. Uzvedumā skan Šopēna klaviermūzika, ko izrādes laikā, gluži kā koncertā, izpilda pianists.“Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” nav uzvedums ar grandiozām dekorācijām, bet gan smalks, kamerstila darbs, kurā klasiskās dejas estētiku atsvaidzina modernās dejas dinamika. Izrādē izspēlētais stāsts ir par konkrētām vēsturiskām personībām, tāpēc svarīgi, ka dejotājiem izdevies piešķirt tēliem cilvēcisku siltumu, nevis tikai tehniski izpildīt soļus. Kustības ir plūstošas, emocionāli uzlādētas un ļoti estētiskas. Savukārt izrādes scenogrāfija un gaismas rada ziemeļniecisku, nedaudz melanholisku, bet tajā pašā laikā ļoti intīmu atmosfēru.Izrādes idejas autore, režisore, horeogrāfe un scenogrāfe ir bijusī Hamburgas baleta dejotāja Kristīna Paulīna. Jaunās horeogrāfes baleta “Lietus decembrī” pirmizrāde notika 2022. gadā Zalcburgas “Landestheater”. Igaunijas Nacionālais teātra "Vanemuine" iestudējumā no jauna izstrādāts otrais cēliens, kurā īpašu uzmanību pievērsta Šopēna iekšējai pasaulei. Pirmizrādi Igaunijā jaunais uzvedums piedzīvoja divus gadus vēlāk, atzīmējot Vanemuines teātra 85. gadadienu.“Man visas Šopēna kompozīcijas šķiet personiskas, trauslas un ļoti smalkas. Klausoties viņa mūziku, patiesi var sajust viņa dvēseles klātbūtni – viņš visu savu dzīvi veltīja mākslai. Tieši caur šo mākslu viņš paliks ar mums mūžīgi. Izrādes galvenais fokuss ir nozīmīgākie notikumi Friderika Šopēna dzīvē un viņa attiecības un mīlestība pret franču rakstnieci Žoržu Sandu,” atklāj Kristīna Paulīna.Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.​Komponists: Frederiks Šopēns​Režisore, libreta autore, horeogrāfe un scenogrāfe: Kristīna Paulina (Slovākija / Vācija)​Kostīmu māksliniece: Stefānija Bēlerle (Zalcburgas "Landestheater")​Skaņu mākslinieks un komponists: Deividsons Džakonello (Kanāda)​Gaismu māksliniece: Imbi Mēlka​Režisores asistente: Silvija Aconi (Hamburgas balets)​Pianists: Marguss Rīmā