Filma "Pieaugušo uzraudzība" | RIGA IFF Kolekcija

Par pasākumu

Neapstrīdams festivālu hits – zviedra Šulmana tumšā dramēdija izsmīdinās un liks uzmesties zosādai, jo negaidītās situācijās aktieru Gustafa Skaršgora, par ziemeļu Džordžu Klūniju dēvētā Fārisa Fārisa un Līnusa Vālgrēna varoņi sastapsies ar… atbildību.Trīs pusaugu meiteņu tēvi Bils, Bobo un Pontuss pievienojas kā pieskatītāji savu bērnu klasei ekskursijā izolētā arhipelāgā. Lai arī visu pušu – vecāku, bērnu un kempinga darbinieku – nodomi ir paši labākie, dažas situācijas viņi vienkārši nevarēja paredzēt. Spriedze starp paaudzēm strauji pieaug un visu savaldība sāk izčākstēt. Mijoties aizvainojumam un atmiņām, vecāki kļūst par bērniem, bet bērni grib spēlēt pieaugušos. Un drīz neviens vairs nevar nošķirt: kurš ir noteicējs un kurš ir briesmās?Pusmūža vīriešu atkalsatikšanās ar jaunību un pusaudzību neparedzamās virāžās, lai no jauna iepazītu savus bērnus un pašiem sevi. Kā izskatās mūsdienu vecākbūšana, kurā ir jārēķinās ar to, ka bērni zina savas tiesības, no pieaugušo skatupunkta? Šulmans nosaka: ne visai labi. Pulcējot zināmāko zviedru aktieru ziedu, režisors sociālantropoloģiski analizē sabiedrības mikromodeli, nezaudējot žanrisku vieglumu, ziemeļnieku kino tonusu un asredzību. Izolētā klinšaine pārtop par “bada spēlēm”, kurās vējaini iebrāžas Tomasa Vinterberga “Vēl pa vienam” (2020) viedums. Zviedrijas pieteikums “Oskara” balvai kategorijā “Labākā starptautiskā filma” ir kino, kas sola nevainīgu sitkomu, bet ātri vien piemāna pat viskritiskākos prātvēderus.Kuratora ceļavārdi: Sakausējot “Mušu valdnieka” un Ēstlunda filmu provokatīvo garu, Šulmans savā filmā ar viegli tumšu aizrautību pēta vecāku un bērnu psiholoģisko matricu berzes punktus.