EIROPAS NOLAUPĪŠANA. Gundegas Šmites un Dimitra Maronida kameropera // ARĒNA 2026

Par pasākumu

Programmā: Gundegas Šmites un Dimitra Maronida | Dimitris Maronidis kameroperas pirmizrādePiedalās: Ensemble EUNOIA, Katrīna Neiburga (scenogrāfija), Oskars Pauliņš (gaismas)Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA šogad noslēdzas ar īpašu notikumu – Gundegas Šmites un Dimitra Maronida (Dimitris Maronidis) kameroperas EIROPAS NOLAUPĪŠANA pirmizrādi! Starp Latviju un Grieķiju mītošie skaņraži šajā starptautiskajā projektā pulcējuši Bāzelē dibinātā mūsdienu mūzikā specializētā ansambļa EUNOIA mūziķus un izcilus latviešu māksliniekus – scenogrāfi Katrīnu Neiburgu un gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu. Šo unikālo mākslas darbu, kurā akustisku instrumentu skanējums savijas ar elektronikas dāvātajām skaņveides iespējām, mīti – ar realitāti, smalkas videoprojekcijas – ar niansētu gaismu partitūru, būs iespējams pieredzēt 13. novembrī Hanzas peronā. Citējot komponisti un libretisti Gundegu Šmiti: “Mīts par feniķiešu princesi Eiropu, kuru nolaupa balts vērsis, mūsdienu ģeopolitiskās spriedzes situācijā iegūst jaunu nozīmi, jaunu skanējumu. Ne reizi vien izskanējušas bažas par Eiropas identitātes zaudēšanu, par Eiropas iziršanu un Eiropas vājumu gan nosargāt savas vērtības, gan pieņemt un integrēt jauno dažādību. No šodienas perspektīvas Eiropa vairs nav jauna zeme, bet kontinents, kas strauji noveco. Baltais vērsis ir atgriezies laiku pa laikam, taču tā atgriešanās nav dievišķa, bet iezīmēta ar finanšu algoritmiem un savtīgiem konfliktiem. Eiropas nolaupīšana mūsdienās atbalsojas arī bēgļu nometnēs, klusumā par noslīkušajiem bērniem, kā arī pašpietiekamu teritoriju mozaīkā.Mūsu ieskatā Eiropa ir stipra. Tā ir iekļaujoša mājvieta, kuru nav iespējams nolaupīt, ja vien tā nenolaupa pati sevi. Tā spēj mainīties, pieaugt, bet vienlaikus saglabāt savu identitāti. Mūsu vīzijā Eiropa joprojām personificējama ar sievieti. Varētu jautāt - vai šobrīd tā ir vērojama savas identitātes norietā, vai atjaunotā veidolā?Operas pēdējā aina iemiesos cerību. Tā nebūs fiziski un morāli nogurdināta, sabrūkoša veca sieva. Tā iztaisnos muguru un tajā atdzims visas iepriekšējās stadijas, Eiropai iegūstot nemirstību.”GUNDEGA ŠMITE (1977) ir latviešu komponiste, muzikoloģe, rakstniece un pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja, kuras radošajā darbībā īpaša vieta ir skaņas, vārda un klusuma mijiedarbei. Kompozīciju studējusi JVLMA pie Pētera Plakida, papildinājusies Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Somijā un starptautiskās meistarklasēs, bet doktora grādu mākslās ieguvusi par pētījumu, kas veltīts mūzikas un teksta attiecībām mūsdienu kormūzikā. Šmite bijusi Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja un jaunās mūzikas festivāla ARĒNA mākslinieciskā vadītāja; viņas darbi skanējuši daudzviet Eiropā, ASV, Japānā un Jaunzēlandē, tos atskaņojuši Berlīnes, Zviedrijas un Latvijas Radio kori, BBC Singers, Ensemble Lucilin, BIT20, DissonArt Ensemble un citi. Par simfonisko darbu IΩ. Eos, the Goddess of Dawn komponiste saņēmusi Lielo mūzikas balvu kategorijā Gada jaundarbs. Gundega Šmite dzīvo starp Latviju un Grieķiju, un līdzās mūzikai pēdējos gados arvien nozīmīgāku vietu viņas radošajā pasaulē ieņem literatūra – izdoti miniatūru krājums Grieķu svīta, grāmata Brīnišķā operas pasaule un stāstu krājums Koncerts stāstos.DIMITRIS MARONIDIS (1980) ir grieķu komponists, kura radošajā darbībā satiekas akustiskā un elektroakustiskā mūzika, multimediji, interaktīvas tehnoloģijas un algoritmiski kompozīcijas procesi. Viņu īpaši interesē tehnoloģiju sniegtās iespējas skaņas īpašību izzināšanā un paplašināšanā, savos darbos tiecoties savienot tradicionālos instrumentus ar elektronisku un digitāli veidotu skaņas telpu. Maronidis studējis kompozīciju Saloniku Valsts konservatorijā, muzikoloģiju Aristoteļa Universitātē Salonikos un datormūziku Psihoakustikas institūtā (IPSA), bet doktora grādu kompozīcijā ieguvis Jorkas Universitātē Lielbritānijā. Kā Fulbraita stipendiāts viņš veicis pēcdoktorantūras pētījumus Hārvarda Universitātē un bijis viesmākslinieks Cīrihes Mākslu universitātes Datormūzikas un skaņas tehnoloģiju institūtā (ICST). Maronidis ir Iannis Xenakis International Electronic Music Competition dibinātājs un vadītājs, darbojas Aristoteļa Universitātes Laikmetīgās mūzikas laboratorijā un pasniedz šīs universitātes Mūzikas nodaļā. Viņa skaņdarbi, instalācijas un performances skanējušas daudzviet pasaulē, tos atskaņojuši tādi kolektīvi kā Lotringas Simfoniskais orķestris, Atēnu un Saloniku Valsts orķestri, Nieuw Ensemble, Quatuor Diotima, dissonArt ensemble un citi. maronid.webpages.auth.gr Bāzelē dibinātais Ensemble EUNOIA apvieno mūziķus, kurus vieno īpaša interese par laikmetīgo mūziku, jaunu skanējumu meklējumiem un ciešu sadarbību ar dzīvajiem komponistiem. Ansambļa kodols izveidojās, tā dalībniekiem studējot laikmetīgās mūzikas maģistrantūrā Bāzeles Mūzikas augstskolā, un kopš dibināšanas 2011. gadā EUNOIA uzstājies nozīmīgos Eiropas jaunās mūzikas forumos un koncertvietās, tostarp Wien Modern, Luksemburgas filharmonijā, Gare du Nord Bāzelē un La Scène nationale d’Orléans, kā arī Berlīnē, Londonā, Edinburgā, Maskavā un citviet. 2015. gadā ansamblis kļuva par prestižā Šveices laikmetīgās mūzikas konkursa Concours Nicati laureātu.EUNOIA īpašā radošā rokraksta pamatā ir ne vien mūsdienu skaņdarbu atskaņošana, bet aktīva līdzdalība to tapšanā – sadarbojoties ar komponistiem jau radošā procesa laikā un meklējot katram darbam savu skanisko identitāti. Ansambļa daudzpusība ļauj tam brīvi pārvietoties starp kamermūziku, mūzikas teātri, performanci un operu, instrumentālistiem kļūstot arī par stāstniekiem un skatuviskās darbības dalībniekiem. eunoiaquintett.com/ensemble KATRĪNA NEIBURGA (1978) ir viena no starptautiski pazīstamākajām Latvijas laikmetīgās mākslas autorēm, kuras radošā darbība aptver videomākslu, instalāciju, performanci, fotogrāfiju, kā arī scenogrāfiju un videoprojekcijas teātra un operas iestudējumiem. Viņa pārstāvējusi Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē, piedalījusies Sidnejas, Maskavas, Koči un Rīgas biennālēs, un viņas darbi izstādīti vairāk nekā 25 valstīs. Neiburga ir Purvīša balvas, Izcilības balvas kultūrā un divkārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte, kā arī veidojusi vairāk nekā 40 scenogrāfiju teātra un operas iestudējumiem Latvijā un ārvalstīs. neiburga.lv OSKARS PAULIŅŠ (1989) ir viens no vadošajiem Latvijas gaismu māksliniekiem, veidojis gaismu partitūras vairāk nekā simt teātra un operas iestudējumiem, kā arī koncertiem, izstādēm un vērienīgiem brīvdabas notikumiem. Viņš strādājis visos Latvijas teātros un Latvijas Nacionālajā operā, kā arī uz starptautiskām skatuvēm, tostarp Lionas operā un Atēnu Epidauru festivālā. Pauliņš ir četrkārtējs Spēlmaņu nakts balvas laureāts, bet viņa starptautisko darbu vidū ir arī Lionas operas Pīķa dāmas iestudējums, ko žurnāls Opernwelt atzinis par 2024. gada labāko iestudējumu.***ARĒNA ir laikmetīgās mūzikas festivāls, kas kopš 2002. gada ik rudeni Latvijas koncertzālēs pulcē jaunās mūzikas komponistus, atskaņotājmāksliniekus un klausītājus no daudzām pasaules valstīm. Festivāla moto SAKLAUSI NĀKOTNI! ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu.Šogad no 27. oktobra līdz 13. novembrim ARĒNA notiks jau 25. reizi, piecos koncertos aicinot sastapties gaismai un tumsai, ticībai un bailēm, pareģojumiem un mītiem, klusumam, elektronikai un vēl nedzirdētām skaņām. Festivālu atklās Pētera Vaska kvartets ar Pētera Vaska, Arvo Perta un Olivjē Mesiāna mūziku, bet noslēgs viens no vērienīgākajiem ARĒNAS notikumiem – Gundegas Šmites un Dimitra Maronida kameroperas “Eiropas nolaupīšana” pirmizrāde. Īpaši gaidāmi būs arī divi pasaules pirmatskaņojumi koncertā “Pareģojumi” – Klausa Langa un Santas Bušs jaundarbi. Komponiste Santa Bušs turklāt festivāla vēsturē šoruden atver jaunu nodaļu, kļūstot arī par ARĒNAS māksliniecisko vadītāju.Būdama viena no Latvijas jaunās mūzikas festivāliem–ilgdzīvotājiem, ARĒNA visus šos gadus nav pārstājusi meklēt, kas mūzikā būs nākamais. Šoruden šis skatiens nākotnē iegūst arī noslēpuma un priekšnojautas dimensiju. Festivāls aicina ielūkoties pasaulē, kur zināmais sastopas ar nezināmo, gaisma – ar tumsu, bet realitāte – ar mītu: no garīgas gaismas un paļāvības uz Dievu Pētera Vaska, Arvo Perta un Olivjē Mesiāna mūzikā līdz tumsas vilinājumam, bailēm un elektroniskās skaņas neparedzamībai; no pareģojumiem un rituāla līdz Mortona Feldmana trauslajai, gandrīz bezsvara skaņu telpai. Festivāla noslēgumā mīts ienāks mūsu pašu laikā – kameroperā “Eiropas nolaupīšana”, liekot senajam stāstam sastapties ar šodienas Eiropu.Četri ARĒNAS koncertvakari notiks Rīgas Reformātu baznīcā, savukārt festivāla noslēgums – kameroperas “Eiropas nolaupīšana” pirmizrāde – Hanzas peronā. Visu koncertu sākums plkst. 19.00.Vairāk: arenafest.lvSekojiet ARĒNAI arī: facebook.com/arenafestival un instagram.com/arena_muzfest/