Džovanni Batista Pergolēzi - STABAT MATER

​Sāpes, mīlestība un cerība - mūzikā, kas aizkustina jau gandrīz trīs gadsimtus.

Lielās piektdienas vakarā koncertzālē Collegium Musicum Riga izskanēs viens no skaistākajiem un emocionāli spēcīgākajiem baroka laikmeta sakrālās mūzikas meistardarbiem - itāļu komponista Džovanni Batistas Pergolēzi (Giovanni Battista Pergolesi, 1710–1736) „Stabat Mater”.

Tas ir stāsts par mātes sāpēm, zaudējumu un līdzcietību, kas pārsniedz reliģiskās un laikmetu robežas. Divu balsu un stīgu instrumentu saspēlē atklājas pārsteidzoši intīma un dziļi cilvēciska muzikālā pasaule, kurā skumjas savijas ar mierinājumu, bet ciešanas - ar cerību.

Koncertā uzstāsies soprāns Monta Martinsone un soprānists Rūdis Cebulis, muzicējot kopā ar baroka ansambli Collegium Musicum Riga diriģenta Māra Kupča vadībā.

Par skaņdarbu

Džovanni Batista Pergolēzi savu slavenāko sakrālo kompozīciju „Stabat Mater” sarakstīja 1736. gadā - neilgi pirms savas pāragrās nāves, vien 26 gadu vecumā. Skaņdarbs tapis Neapoles tuvumā un tiek uzskatīts par vienu no komponista pēdējiem darbiem.

Kompozīcijas pamatā ir 13. gadsimtā radītā latīņu sekvence Stabat Mater dolorosa („Stāvēja sāpju māte”), kas vēsta par Jaunavas Marijas ciešanām, stāvot pie krustā sistā Jēzus. Šis viduslaiku dzejas teksts gadsimtu gaitā iedvesmojis daudzus komponistus, taču tieši Pergolēzi muzikālā interpretācija kļuvusi par vienu no pazīstamākajām un visbiežāk atskaņotajām.

Pergolēzi „Stabat Mater” ir divpadsmitdaļīgs skaņdarbs divām augstām balsīm, stīgu instrumentiem un basso continuo. Tajā baroka laikmetam raksturīgā izteiksmes bagātība savienojas ar melodisku vienkāršību un neparastu emocionālu tiešumu. Komponists atsakās no pārmērīgas monumentalitātes, tā vietā radot smalku muzikālu dialogu, kurā katra melodiskā līnija un harmoniskā spriedze atklāj teksta dziļāko nozīmi.

Jau drīz pēc komponista nāves „Stabat Mater” ieguva ārkārtīgu popularitāti visā Eiropā. Tā mūzika tika izdota, atskaņota un pārveidota dažādos sastāvos, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem 18. gadsimta sakrālās mūzikas darbiem. Arī Johans Sebastiāns Bahs izmantoja Pergolēzi kompozīciju, veidojot tās adaptāciju ar vācu tekstu - kantāti BWV 1083.

Gandrīz 300 gadus vēlāk šī mūzika joprojām saglabā savu spēju uzrunāt klausītāju ar patiesu, nepastarpinātu emocionalitāti.

Monta Martinsone - soprāns

Monta Martinsone ir latviešu operdziedātāja, kuras profesionālā darbība aptver operas, kamermūzikas un senās mūzikas repertuāru. Dziedātājas muzikālo interpretāciju raksturo izteiksmīga balss, smalka muzikalitāte un spēja atklāt skaņdarba emocionālo un dramaturģisko saturu.

Viņas repertuārā nozīmīgu vietu ieņem baroka laikmeta vokālā mūzika, kurā īpaši būtiska ir balss elastība, stilistiskā precizitāte un muzikālā teksta izpratne.

Rūdis Cebulis - soprānists

Rūdis Cebulis ir unikālas balss īpašnieks - soprānists, kura balss tembrs un diapazons ļauj interpretēt repertuāru, kas tradicionāli rakstīts augstajām sieviešu balsīm.

Viņš absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistra studiju programmu senās mūzikas dziedāšanā, padziļināti apgūstot vēsturiskās vokālās interpretācijas principus.

Starptautisku profesionālo pieredzi Rūdis guvis, sadarbojoties ar baroka orķestri Collegium Musicum Riga un diriģentu Māri Kupču, kā arī koncertējot Vācijā, Itālijā, Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs.

Collegium Musicum Riga - baroka ansamblis

Collegium Musicum Riga ir viens no Baltijas senās mūzikas atskaņošanas tradīcijas nozīmīgākajiem pārstāvjiem. Ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi vēsturiskās mūzikas atskaņojumā tas ir atpazīstamākais un profesionāli spēcīgākais senās mūzikas orķestris Baltijas valstīs.

Ansambļa darbības pamatā ir vēsturiski informēta interpretācija, izmantojot baroka laikmeta instrumentus vai to kopijas, kā arī pētot attiecīgā laikmeta atskaņošanas tradīcijas, artikulāciju, ornamentāciju un muzikālo estētiku.

Orķestra repertuārs aptver plašu 17. un 18. gadsimta Eiropas mūzikas klāstu - no instrumentālās kamermūzikas līdz vērienīgiem vokāli instrumentāliem opusiem un baroka operām.

Māris Kupčs - diriģents

Māris Kupčs ir diriģents, klavesīnists, senās mūzikas pētnieks un pedagogs, viens no nozīmīgākajiem vēsturiski informētas mūzikas atskaņošanas tradīcijas veidotājiem Latvijā.

Viņa profesionālā darbība cieši saistīta ar Latvijas un Eiropas baroka mūzikas mantojuma izpēti, atskaņošanu un popularizēšanu. Māra Kupča vadībā Collegium Musicum Riga attīstījies par starptautiski aktīvu profesionālu senās mūzikas kolektīvu, īpašu uzmanību pievēršot vēsturisko skaņdarbu autentiskam skanējumam un muzikālās interpretācijas kvalitātei.

Mūzika, kas runā pāri gadsimtiem

Lielās piektdienas vakars piešķir šim vēstījumam īpašu nozīmi, aicinot klausītājus uz brīdi apstāties ikdienas steigā un ļauties mūzikai, kurā gandrīz trīs gadsimtus sena partitūra atdzīvojas mūsdienu cilvēkam tikpat saprotamās emocijās.

Aicinām piedzīvot Pergolēzi „Stabat Mater” vēsturisko instrumentu skanējumā un izcilu Latvijas mūziķu interpretācijā koncertzāles „Collegium Musicum Riga” personīgajā atmosfērā.

Piedalās: Monta Martinsone (soprāns), Rūdis Cebulis (soprānists), baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga”

Diriģents: Māris Kupčs

Papildus informācija: www.collegium-musicum-riga.lv

Aija Dimza, 22477541, aija.dimza@earlymusic.lv

​