DZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEM

Par pasākumu

Olga TokarčukaDZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEMVeģetārs trillerisNo angļu valodas tulkojusi Ingmāra BalodePirmizrāde - 04.04.2025.Izrāde 2 cēlienosPar Nobela balvas literatūrā laureātes Olgas Tokarčukas meistardarbu sacīts, ka, to izlasot, tas paliek tevī uz mūžu. Romāns aizrāvis lasītājus ar filozofisku krimināldetektīva sižetu un mūžseno tēmu mērogu. Tā centrā ir Janīna – neatlaidīga sieviete ar sarežģītu raksturu, kuras kaislība ir dabas izzināšana un astroloģija. Viņa ir mūsdienu romantiķe ar Mis Mārplas azartu.Nomaļā Polijas ciematā, kurā skolotāja Janīna jūtas kā autsaidere, pēkšņi viens pēc otra un pašos dīvainākajos veidos iet bojā vietējie mednieki. Visi pierādījumi ved uz pārsteidzošu secinājumu: vai patiesi dzīvnieki ir vainojami sazvērestībā un atriebjas par nogalinātajiem sugasbrāļiem? Neviens neklausās Janīnā, kura uzskata, ka tā ir dabas atriebība. Intriga savērpjas: kur ir rodama cilvēka vieta, ja dabai, iespējams, ir citi nodomi?Rakstniece Olga Tokarčuka ir mūslaiku literatūras zvaigzne. Polijas labējie pašu Tokarčuku ir dēvējuši par nodevēju, un viņas izdevējiem pat nācies algot rakstniecei miesassargus. Viņa nebaidās teikt patiesības, kuras neviens negrib dzirdēt, bet vienlaikus spējusi uzrunāt sabiedrību par tēmām, kas daudziem šķiet radikālas un nepieņemamas. Romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” ir saņēmis daudz un dažādu atzinību gan Polijā, gan pasaulē – starp balvām autorei ir arī starptautiskā Bukera prēmija. Romānu iestudē un tās skatuves versiju veido sīriešu izcelsmes režisore no Nīderlandes Ola Mafālani. Kopā ar talantīgajiem Latvijas māksliniekiem, kurus viņa dēvē par “sapņu komandu” – scenogrāfijā debitējošo un pasaulē patlaban zināmāko latviešu dizaineru Germanu Ermiču, starptautiski atzīto komponistu Kristu Auznieku, talantīgo horeogrāfi Elīnu Gediņu un izcilo kostīmu mākslinieku duetu MAREUNROL’S –, Mafālani skatītājiem piedāvās vizuāli vērienīgu, iepriekš Latvijas teātros neredzētu poēziju. Tā mīsies ar humoru, prātu un dvēseli atraisošām idejām, ēdienu smaržām un negaidītu skatuves maģiju. Mafālani radījusi vairāku pazīstamu kino darbu teātra versijas, piemēram, dāņu seriāla “Valdība” skatuves adaptāciju, kas ilgusi deviņas stundas un bijis revolucionārs teātra notikums Eiropā. Mafālani tiek uzskatīta par fantāzijas karalieni – viņas izrādēs savijas neparedzamas ainas un tēli iznirst turpat vai no nekurienes. Romānā un dramatizējumā izmantoti angļu dzejnieka un gleznotāja Viljama Bleika pravietiski krāšņo tekstu motīvi. Fragments no Bleika dzejoļa “Gara ceļotājs” Vizmas Belševicas atdzejojumā; pārējie atdzejojumi un romāna tulkojums – Ingmāra Balode.Izrādes mūzikas ierakstā piedalās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā. Ierakstu veicis Gustavs Ērenpreiss.Lomās: Čulpana Hamatova (Janīna Dušejko), Artūrs Skrastiņš (Dizio), Juris Bartkevičs (Ērmulis), Mārtiņš Meiers (Iekšelis), Arturs Krūzkops (Melnais Mētelis), Indra Briķe vai Kristīne Nevarauska (Prezidenta sieva), Ģirts Ķesteris (Prezidents), Imants Strads (Boross Šnajders), Katrīna Griga (Labā Vēsts), Kaspars Dumburs (Mācītājs Čauksts), Andris Bulis (Komandants), Meinards Liepiņš (Lielā Pēda), Lidija Pupure vai Olga Dreģe (Māte), Beāte Zviedre (Vecmāmiņa), Baņuta Perska vai Rūta Blumberga (Vecvecmāmiņa), Leonilla Upeniece, Luīze Tumševica, Jeļizaveta Trunkova, Patrīcija Šteinbrika, Marta Elizabete Kilēvica, Egija Raita, Santa Gribuste, Niola Ose (Koris)Režisore un dramatizējuma autore – Ola Mafālani (Ola Mafaalani), scenogrāfs – Germans Ermičs, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL’S, mūzikas autors – Krists Auznieks, dramaturgs - Matīss Gricmanis, horeogrāfe – Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks – Alekss Broks (Alex Brok), režisores asistente – Diāna Kaijaka, scenogrāfa asistents - Emīls Jansons